svētdiena, 2019. gada 6. oktobris

Saudzīgums. Dzeja

Tas bija impulsīvs pirkums, kādudien vienkārši ieejot grāmatnīcā, pievirzoties tuvāk dzejas plauktam, mirkli padomājot - vēlos kaut ko... noskaņu sajūtām. Pašķirstīju dažas grāmatas un acis pakavējās pie maigākiem teikumiem, kas dzīves mierinoši uzrunāja, un tad savukārt jau attapos pie kases samaksājam un tālāk dodamies uz vilcienu mājupbraukšanai. Turpmākajās dažās nedēļās laiku pa laikam atvēru un palasīju, un pafotografēju. Nojautas izrādījās īstas, patiesi gribējās lasīt maigākus, saudzīgākus teikumus, un baudīju šo iespēju. Varbūt uz to nevaru atskatīties plašāk paskaidrojošāk, kas tieši patika, par ko ir rakstīts, kā rakstīts, bet pacitēšu dažas rindas un padalīšos fotogrāfijām.  
Ilonas Ķepales dzejas grāmata "Saliniece un putnu pārdevējs".

Vien piebilde.
Saudzīgums. 
To, saudzīgumu, reizēm vēlos, dzīvē, cilvēkos, arī sevī, apzinātāk, mēģināt, mācīties.
Nesen bija kāda saruna ar kolēģi, kura man simpatizē, bet ar kuru mēdzam savureiz parisināt vārdu maiņas, un viņa sacīja kādu domu - reizēm viegli ievainojamie cilvēki arī paši itin viegli ievaino citus. Tiesa. Dažreiz tas vērojams.
Un dzejā var būt sastopams (pietrūkstošais) maigums. Jāatzīst, to meklēju (dažreiz). Tam nav jābūt obligāti kaut kam pavieglajam, banālajam, no kā, iespējams, rakstošie bīstas - no banalitātēm, bet dzejai, manuprāt, ir šī iespēja (kā iespējamība) mazliet pasaudzēt, ne obligāti "bliezt" ar skarbumu un gudrību, mazliet ļaut pakavēties dienu noskaņās, cilvēku sajūtās un pēcsajūtās, arī saudzīgāk.



Putni lido pār jūru
un es nogriežu skaņu
lai dzirdētu spārnu vēdas un balsis
kas izdziest virs ūdens
es nogriežu skaņu
lai saprastu domas
(..) un tas atgādina spēli ar maldināšanu
līdz kļūst skaidrs
ka atspulgs ir īstenība
un nevis lietas
kuras atspoguļojas ūdenī  // 7.lpp.

(..) un tu vēlies saprast
kā pieradināt šo vietu
kur pat vīnam ir smilšu garša
un kuģi izrādās neveiklas jūrasgovis // 14.lpp. 




Pie mums piestātnē
rīts vienmēr dūdo baložu balsī
tikai dažbrīd kaiju uzlidojums
brīdina par dienas tuvumu
(..) un tu brīnies
ka rīts turpinās
kaut arī zvaigznes pabijušas tik tuvu // 13.lpp.



Vēlāk iesāka līt
lietusvīrs sparīgi slauca mākoņu govis
visi pārsteigti bēga no piestātnes
putni slēpās spalvās
mājas pagrieza muguras
logi sakļāva spārnus
suņi jaunkundzes klaigas aizskrēja vējam līdz
kņada saucieni steiga nemiers durstīja dienas deķi
līdz tas izira uz vakara tumsnējā skausta // 21.lpp.



Stacijas pulkstenis bija pirms sešiem
uz perona stāvēja
kungs rūtainās angļu biksēs
un dāma ar frizūru kā taurenīts koša
vēl kāda liesa jaunava smalkvilnas kleitā
un klibs vīrs
kurš savu vainu ieguvis hamburgas lokālā
nostāk
biļešu pārdevējs galifē biksēs
un pestīšanas armijas korpusa virsniece ar ziedojumu
vāceli
gaidīja vilcienu (..)
// 27.lpp.




Sena vasaras diena pār plecu atskatās
kā silts pusdienas vējš dzirdina zirgus
zīžaini purni dzer smilgu jūru (..)
// 35.lpp.

Ka zvaigznes izkāpj no nakts
un pārvēršas skaistos nieciņos zem vitrīnas stikla 
(..)
nākamais mirklis jau veļas no nogāzes
un vientuļā stacijā paliek putns
kas uzlasa drupačas
// 41.lpp. 

Pie dzelzceļa pārbrauktuves
gar uzbērumu
māla plaisās
pirmā pavasara diena nopilējusi
dzeltena (..)
// 43.lpp. 



Gaismēnu koks
izlaiž saknes
bēniņu pustumsā
kur novalkāts vamzis (..)
// 51.lpp.

Miglas sieva 
sparucas caur kokiem
vecmammas māja paliek atstatu (..)
// 55.lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru