Vispirms, brauciens ar autobusu Rīga-Talsi līdz Lapmežciemam, pastaiga gar jūru un tad pa Kaņiera niedru laipām. Jau sen biju vēlējusies nokļūt līdz Kaņierim, jo tas šķita ārkārtīgi fotogēnisks, niedres pāri cilvēka augumam, koka laipa, visapkārt plašums. Paldies zinošajai ceļa un sarunu biedrei, kas iedvesmoja!
Pēc tam neliels darba ceļojums uz Igauniju. Brauciena ietvaros vairāk apskatījām ūdenskritumus un muzejus, taču gide stāstīja, ka ir arī daudz, līdzīgi kā Latvijā, purva taku un putnu vērošanas skatu torņu, meža parku, zooparku un botānisko dārzu. Mazliet jaušams arī līdzīgais Baltijas valstīs, cilvēkos, ielās.
Grāmatas šai laikā mazāk lasītas, neviena no vāka līdz vākam izlasīta literāra darba.
Tomēr, kaut kas izlasīts tika. Vieglas uzvedības romāniņš. Laiena Moriartija "Hipnotizētājas mīlas stāsts". Par attiecību peripetijām. Jo, pavisam noteikti, ir svarīgi lasīt bagātinošu saturu, tomēr tas neatspoguļo visu ikdienas dzīves daudzveidību. Tāpēc laiku pa laikam esmu lapojusi gan fantastikas/fantāzijas darbus, gan detektīvromānus, gan arī nelielus attiecību stāstus. Šī dažādība reizēm palīdz saprast, ka argumenti par kaut ko arī var būt visdažādākie, ka taisnības mēdz atšķirties, gadās, katram sava, savstarpēji nesalīdzināmi, līdzās pastāvoši.
.jpg)
