svētdiena, 2019. gada 29. decembris

Iedvesmojošais 2019.gads

Pieņemšana (pēc iespējām)

Novērtēju, esmu priecīga, pateicīga 2019.gadam un kopumā dzīvei, ka ir pieņemšanas iespējamība, mēģinu sniegt arī no sevis, reizēm pateikt labu vārdu apkārtējiem. Jo tas gluži vienkārši ir atvieglojoši. Ļauties būt tādiem, kādi esam, pabaudīt dzīvi, reizēm arī skumt. Jo kāda lielāka jēga apspriest citus, komentēt, ja tas netiek jautāts, ja tas nepalīdz. Tā vietā dažkārt var dzīvot "uz pilnāku krūti" savu dzīvi, ja ir vēlme. Ne tāpēc, ka egocentriskums priekšplānā un apsveicams, bet tas ir tas, par ko vissaturīgāk iespējams uzņemties atbildību - par pašu izvēlēm. Saskarsmes ietvaros neizslēdzot ieklausīšanos citos, prieku, līdzpārdzīvojumu. Taču pieņemšana ļauj, galu galā, pieņemt arī sevi, to, ka ir savureiz robežas, cik daudz kaut ko iespēt, uzņemties vai akceptēt, un neiestājas "pasaules gals" pie kaut kā nevarēšanas, vienkārši Tu esi cilvēks, es esmu cilvēks, un varam mazliet vieglāk visu šo "padarīšanu" uzņemt.

Radošums

Ir vairāki burvīgi, skaisti, talantīgi, forši cilvēki, ko man bijis "kaifs" sastapt, iepazīt vairāk vai mazliet, jo nav obligāti kaut kam būt daudz. Un šo "tostu dzīvei" saku ar prieku, "lietoju iedvesmotājus" - paskatos, baudu, cik dažādas lietas dažādiem cilvēkiem padodas. Tas nav vienmēr viegli, nedz arī visā perfekti, neizslēdzot nianses, dzīves un radošuma stāstiem ir slāņi, bet pamatā, kāpēc gan nepabaudīt citu talantus, veikumu, nepapriecāties, nepasajūsmināties.  
Superīgie, radošie, pazīstamie - jūs burvīgi, paldies, ka esat!

Vienkāršība

Savā dzīvē mēdzu pateikties par vienkāršībā labo, un tāpat mēdzu dažkārt sajusties vienkāršībā apmierinātāka. Reizēm tas nav tā ļoti domājoši un vienmēr dziļi. Ir savi, varbūt kādā niansē, mazliet degradēšanās momenti (paklausos folk un popmūziku, paskatos pa seriālam). Vienlaikus, ikdienā, salīdzinoši ar dažiem senākiem dzīves gadiem, sajūtos varbūt apzinātāk, drošāk veikusi izvēles. Pateicos, ka jaunajā, 2019.gadā uzsāktajā, darba vietā varu strādāt sev piemērotāk - pietiekamā vienatnē, pašas ritmā, atsevišķā darba telpā.
Un ļoti pateicos ģimenei par sapratni, par būšanu kopā bez uzstādījumiem, bez obligāti "pareizā" modeļa, vienkāršībā, sirsnībā.  Neperfekti, neideāli, ar dažādu gadījumu "piemaisījumu", arī visādām neomām, nogurumiem dažkārt, bet tieši šī pieredze, ko gūstam kopā, vienmēr paliks kā ļoti nozīmīgs ceļš.  Mīļie vistuvākie - jūs visvislabākie!

Šeit neliels 2019.gada TOPS:
Nr.1 Ļoti gaidīta grāmata
Inga Pizāne "Siena, ko nosiltināt"
Nesen dienasgaismu ieraudzījis izdevums, dzejas vārdos un mākslinieciskajā noformējumā skaista, rosinoša, saviļņojoša grāmata. Inga raksta tā, kā man vienmēr ir gribējies lasīt, tā, kā nav par daudz, nav par skarbu, ir trāpīgi, sajūtas un pārdomas raisoši, sirsnībā sajūtami.

Nr.1 Prieks par draudzeni
Ievas skaistie, talantīgie šūšanas darbi, gaumīgi izvēlētas krāsas un materiāli -
Etsy "In Love With Trees", KLIK šeit. Vienmēr ticīgi raugos tajā, par ko cilvēks iedegas, un patīkami redzēt rezultātu. Tas neuzliek rāmjus, bet ir dikti forši un mīlīgi. 

Nr.1 Filma
Alise Zariņa "Blakus" [IMDB]
Komēdija, romantika, pārdomas. Skanīgi, jestri, humorīgi dialogi, skaņu celiņš - piemēram, mazs, labs Youtube gabals, īsfragments no filmas (pasmaidīju) - KLIK šeit.

Nr.1 Mūzika
The Yearning - Youtube, KLIK šeit.
Tulkojumā, šķiet - ilgas. Uzrunā kopējā noskaņa. Piemēram, dažas patikušās dziesmas: "The Moment Your Heart Would Say Goodbye", "When I Lost You", "Do You Remember?", "Learn to Love".

Nr.1 Seriāls
"Mum" [IMDB]
Komēdija, vairāku paaudžu attiecību ironiska ilustrācija (stāsta centrālās personas - māte, viņas dēls ar draudzeni, mātes draugi), vietām pārspīlējumi, lai paspilgtinātu, taču mani savaldzināja kopš pirmajām sērijām. Tur nav viennozīmīgais skaistums vai tāds kā visuvarošais darbīgums un veiksmīgums. Nianses. Introversija. Un sirsnība nojaušamā veidā caur ikdienišķo, komisko.
Sievietes, mātes stāsts par to, ka dzīve turpinās, viņa kā cilvēks, sieviete turpinās.
"I’m very single-minded, but I hope not in an arrogant way. I’m just incredibly self-sufficient" (citāts no The Guardian intervijas ar galvenās lomas atveidotāju Lesley Manville, KLIK šeit).

Un daži 2019.gada atslēgvārdi, tagi, mirkļbirkas (no dienasgrāmatas):
  • novienkāršojos
  • pamainu scenārijus
  • mūzikas mapes telefonā
  • dejoju mežā, staidzinot suni
  • kakao ar mandarīniem
  • pasmaidu
  • apsveicu sevi, ka reizēm paklusēju
  • atzīstu, kā lietas ir
  • esmu drosmīgāk 
  • laimīga
  • paldies


svētdiena, 2019. gada 22. decembris

Dzeja siltina

Ingas Pizānes, silta un sirsnīga cilvēka, dzeja mani saviļņo un uzrunā, sakustina, rosina, un arī siltina, tādēļ decembri veltu, palēnām lapojot, baudot, krājuma "Siena, ko nosiltināt" lasīšanai. Izvēlos pavisam nesteidzīgu būšanu dzejā, vārdos, teikumos. Mazliet palasu, paņemu pauzi, palasu vēl, atrodu sajūtas, domas, sevi, iegrimstu, mazliet pazaudējos, atkal atrodos, mācos just, arvien, apzināties, varbūt, dažreiz, mazliet vairāk, varbūt arī atzīt, un atzīties. Tā - lasu, un esmu mazliet dzejas balss agrajos rītos vilcienā, vakaros mājās, brīvdienu pastaigās mežā, gaidāmajā gada izskaņā, gaismas mainīgumā, citādīgumā, cerībās, atmiņās, nojausmās. Mazliet samulsusi lasu par slēpti un vienlaikus atklāti skaudrajām, arī skumjamām dzīves lietām, sarodu ar tām arī sevī, sabalsojos, sakļaujos domās, paņemu pauzi, paturpinu. Šī - dzīve. Šeit - cilvēks. Dzīvs. Mēs. Tu, es. Silti.

Inga, paldies!
Ļoti!
Arī skaisti. Ieraudzītais un ietvertais vārdos. Nodomātais un nodomi. Sajustais un sadziedētais.

"Mācos pilsētu, 
meklēju adreses un sevi." // 26.lpp.

"Vārdu piedod
es mācos katru dienu." // 38.lpp.


"Kur paliek glāsts, kad beidzas?
Vai ceļi beidzas
tikai strupceļos?

(..) Mums ir ideāli, bet tie nesaskan
ar dzīvi.
Ar dzīvi
nesaskan nekas." // 52.lpp.

"Vējš
tik mierinošs.
Saule rudenī.
Klusums ir vaļā. Klusums ir pieņemošs,
īpaši rudenī,
dominē fantāzija, dominē vējš.
Manām domām par tevi nav pašcenzūras.
datu aizsardzības likums ļauj tevi fotografēt ar acīm
un publicēt bildes savās atmiņās,
nesaskaņojot tās ne ar vienu.
Vējš
tik mierinošs." // 54.lpp.

Man subjektīvi šķiet, ka Ingas dzeja drusku vietām asociējas ar psiholoģiskām franču filmām, kino, kas plaiksnī skatienos, elpās, cilvēkiem tiecoties, satiekoties, šķiroties, sakļaujoties un atraujoties, ejot katram uz savu pusi, tomēr atskatoties, paraugoties vispār vērīgāk, turpinot ticēt un nodomāt - tuvība ir iespējama, patiesi, reizēm tā neatbilst pieņēmumiem, neiederas standartos, nav nosakāma un ievirzāma, nav pavēlama vai atvēlama aiz laipnības vai iejūtības, bet tāpēc vien tuvība nekļūst neiespējama. Un es noticu. Un zinu, ir glāsts cilvēkos. Ikvienā. Gadās visādi, kā mēdzu vērot, gadās vēsāks gadalaiks, notiek nokrišņi. Vienlaicībā, turpat līdzās, pēc iespējām, pēc visa, kaut vai domās, un reizēm uz āru, ir. Katram savs stāsts. Pieskārieni. Mīlestība. Plašākā nozīmē. Dzīves nozīmē - mīlestība.

Ja mazliet mēģinātu salīdzināt iepriekšējo latviski izdoto Ingas dzejas krājumu - "Tu neesi sniegs" un šo, nupat dienasgaismu raudzījušo, "Siena, ko nosiltināt", tad samanu līdzības, dzejnieces balsī, domu virzībā, arī rakstības veidolā tomēr līdzības. Vienlaicībā, notiek tāpat (pieminētā) mācīšanās (dzīves), meklēšana, atradumi, turpinājumi, kaut kas jauns (dzīvē, dzejā - jauni gadalaiki, jaunas dienas...), tāpēc ir arī citādākais (notikumos, atskārsmēs).

Un sienu taču var nosiltināt. Vjadzības gadījumā. Tāda iespēja pastāv.
Ne vienmēr uzreiz viegli. Taču var.

Cilvēku?

Kā Tu domā, cilvēku var? (Sasiltināt?)

Es uz to ceru, laiku pa laikam siltinos pati, - domās, siltinu tuvos, - domās,
dažreiz klātienē, pēc iespējām.

"Es vēlos izmirkt līdz ādai, līdz zemādai,
bet prāts mani turpina ārdīt,
līdz atārda vaļā visu,
kas manī gadiem ir krājies,

un, bļāviens, 
es nezinu,
ko ar to iesākt." // 27.lpp.


"Es esmu mūžīgs bēgums,
no tevis skrejošs
pie tevis." // 45.lpp.







sestdiena, 2019. gada 7. decembris

Īslasāmais, vienkāršošanās, skanējumi

Dažkārt dzīve notiek veidos, kas nav iepriekšparedzami, saplānojami, konkrēti nolemjami un īstenojami. Viens no šādiem gadījumiem ir saistīts ar tuva cilvēka veselību, veseļošanos, vai arī, kā būs lemts, domu pārstatīšanu citā gultnē, realitāti ietverošā. Tam ļoti vajadzīgs laiks, diezgan nezināmi ilgs, un tas ietver visdažādākās reakcijas. Manā gadījumā viens no palīdzošajiem momentiem ir novienkāršošanās. Mazāk darbību un rosības, pēc iespējām, vienkārši esot, kā ir. Tas ne vienmēr ir tikai mierīgi un apcerīgi. Kopumā vienkāršojoties, sadzīvē teikumos runājot varbūt mazāk, bet par lietu, vai mazliet ar humoru, ja reizēm izdodas, grāmatas arīdzan lasot maz un kaut ko nelielu, paklausoties vieglāku mūziku.

Tāpēc trīs nelielas īslasāmības.


Nora Ikstena, Vilipsōns "Suņa dzīve. Stāsti un suneti"
Skaistiem, nelieliem teikumiem uzrakstīti daži vieglstāsti un paretam viegldzeja, melnbalti foto, kopumā drusciņa pāri 90 lappusēm nelielajā, suņmīļiem veltītajā grāmatā. Vienkārši palasīšanās kādā nelielā brīvbrīdī un sirsnīgums, par dzilvēka (suņa un cilvēka, dzīvnieka un cilvēka) sastapšanos. Ja ir vēlme pēc kā nopietnāka, tomēr pamatīgāka, varbūt nederēs. Taču, ja pa laikam piemērots arī nesarežģītais, mirklīgais, nelielais, tad pašā laikā, sirsnībā.

Hermans Hese "Kūrviesis"
Valoda, teikumu sabalsīgums. Kā meditācija par kāda rakstnieka gados (autora) uzturēšanos, viesošanos ārstniecības iestādē, sanatorijā, kūrortā. Refleksijas par ikdienas novērojumiem, apjautumiem. Cilvēces, sevis raksturojums, nedz glaimojot, nedz pavisam nopeļot, vienojot pretmetus.

Anna Gavalda "Skaists izrāviens"
Ļoti vienkārša, viegli pozitīva. Grāmata, kas var noderēt kaut kur braucot, esot ceļā, gaidot, jebkuros momentos, kad nav laika vai vēlmes dikti iedziļināties. Par kādas ģimenes attiecībām kāda brauciena un parunāšanās par dzīvi ietvaros, tāpat vien, itin kā garāmejot, nojaušamos mājienos, kas tomēr neko traģisku neatklāj, vien piederas pie ikdienas un varbūt mirklīgām pārdomām iz sērijas "ak, dzīve".

Un vēlrudens.
No mākoņkauliņa maliņas
Astainis weŗas uz zemi
Tas gan bij jauks laiciņš -
Katŗam tā wisnegadās...
// Vilipsons


Un mazliet, tai pat mežājā, kur ķepainis, zarotnes, grāmatas, - arī es.
Ieritinoties savas cilvēkdraudzenes klēpī, šajos brīžos Džekija ar visu savu suņa maņu juta, ka saimniece itin kā pazūd un izgaist grāmatās, ko šķirstīja un konspektēja. Ziemas vakaros, kad ārā sniga un gaudoja vējš, viņas tā varēja sēdēt stundām, līdz lasītāja nogura, ņēma Džekiju un viņas abas kopā devās uz dusu. Tik labi bija noslēpt purniņu pie saimnieces kakla un saldi iemigt ciešā suņa miegā.
// Nora Ikstena

Tā notiek sīkvirzība. Ne katru brīd' un ne viennozīmīgi. Reizēm.

Savukārt noslēgumā daži vieglskanējumi.

City of Stars (Duet ft. Ryan Gosling, Emma Stone) - "La La Land" soundtrack [youtube]
Mammy Blue (Roger Whittaker) - "Roma" OST [youtube]
Can't Go Back Now (The Weepies) - "Adam" soundtrack [youtube]
Christmas Is Beautiful - Shelly E. Johnson [youtube]
I Want Love - "Rocketman" soundtrack [youtube]
Beautiful World - Tim Myers [youtube]
Homeless (Acoustic Version / Lame de son) -  Marina Kaye [youtube]
Arthur's Theme (BBC Cover Version) - Rumer [youtube]
No Plans - Jason Mraz [youtube]
And Then You're Gone - Pink Martini [youtube]


~ Lai skaistas ziemas laika svētku norises!