Zemāk bilsts - īsie pieraksti par redzēto un sajusto.
Gadalaiku noskaņu un cilvēku vērojumi, pārvietošanās transportlīdzekļos, ielu stāsti. Līdzīgi kā ir ielu fotogrāfija, autore dažās nelielajās puslapaspuses miniatūrās uzraksta pamanīto, sajūtas, atskārsto. Vējš, āboli, plaukstas, attiecības, prieks, skumjas, kauns, uzdrīkstēšanās. Viss kopā. Pilns cilvēks. Skaistuma samanīšana un turpat mazāk glītā akcepts. Arī bažas, bailes, sāpīgais. Tomēr tajā visā ir kaut kas ļoti tāds, ko būtībā ikviens var. Paņemt lapu vai ekrānā un pierakstīt, iešņāpt, uzskricelēt, piezīmēt, izteikt, izrakstīt, pastāstīt stāstu.
Vienmēr ir ļoti paticis lasīt tekstus, kas tapuši formātos: dienasgrāmatas, vēstules, e-pasti, piezīmju bloknoti. Arī citu blogu publikācijas. Tas rada ticamāku, ne tik pieblīvētu, vairāk fragmentāru iespaidu. Tuvinās ikdienas sajūtām. Izkāp no gultas, izdzer krūzi, iekāp vilcienā, ieej darbā, izej, satiec kādu, pārnāc, atkrīti, pasapņo, padomā, nākamā diena - izkāp no gultas... Tur var gadīties maz bonusu, ja nav vēl kaut kas. Un tas kaut kas vēl savukārt var būt jebkas, ko vien vēlas, kā un pēc iespējām. Tāpēc dikti pa stērķītim šo palasīju un papriecājos.
"Man patīk tie, kuri savas smalkās kurpes prot nomest nevīžīgi un aizskriet basi, ja sagribas."
"Manī ir zvērs no meža, no upes un pļavas, un purva.
Mans zvērs grib tavu."
"Tur, gar sliedēm, pie pelēkajām daudzstāvu mājām un saplēstiem žogiem, tieši tieši gar sliežu malu, iet sieviete melnā pufaikā ar četriem brūniem suņiem. Un viss. Tā viņa tur aiziet viena, bet barā."
"Kad viss iet šreijā, vajag kaut ko darīt lietas labā. Vajag sevi izsist no sliedēm ar vienkāršajām lietām. Kad galva ir izkūpējusi kā svētais kadiķa zariņš, aizver sarežģīto ikdienas lietu mapīti un dari vienkāršas lietas. Nopērc no tantuka visus sīpolus. Nopērc sev par pēdējo naudu gladiolas. Paslēp saldētavā desmit saldējumus dzeltenās vafelēs. Aizved pusdienās tēti. Sakaltē pīlādžus. (..) Dari vienkāršas lietas, lai galvā ar caurvēju ieskrien vienkāršas domas. Dari vienkāršas kustības ar vienkāršiem pirkstiem, pieskaries citiem pirkstiem. Runā ar saviem vienkāršajiem cilvēkiem. Viss tad sabirs pa vietām, ja sagājis šreijā. Kad dara vienkāršu, viss sabirst pa vietām."
"Centrāltirgus piena paviljonā gatavo virtuļus. parastos, bez koncepta. Un bez glazūras. Var ar ievārījumu, kā nu klients vēlas. Aparātā un par kaut kādiem desmit santīmiem gabalā. Saliek kartona kastēs, arī parastās. Mājās es izvelku Straumīti un samaļu vēl vairāk pūdercukura. Piekāpiet pie tā virtuļu stenda kādreiz tukšā dūšā. Turpat kaut kur var dabūt arī kafiju ar pienu. Virtulis, kafija un tirgus sala pilsētā. Dzīvāka kā visa pārējā."
.jpg)
