Agnese Zarāne "Slīdošās kāpnes".
Pirmā asociācija ir patīkama atskārsme, ka uzrakstīts noticami. Tā kā realitāte var izskatīties jaunu cilvēku redzējumā, un arī tā, kā reizēm to nojauš apkārtējie - vecāki, skolotāji, kāds klasesbiedrs. Jo pusaudžos un vidusskolēnos mēdz izpausties ne uzreiz atklātu emociju gamma, kas ārēji stilīgums, apķērīgums, humora izjūta, savukārt iekšēji nedrošība, šaubas, vēlme iepatikties, iederēties. Vēlme saņemt būtībā apstiprinājumu, atzinību sev un reizēm kādas savas rīcības akceptu. Ne vienmēr tam jābūt kam lielam, skaļos vārdos. Reizēm ikviens ilgojas gluži cilvēcīgas simpātiju atzīšanas.
"Mūsdienu pasaule ir kā slīdošās kāpnes -
mēs visi esam ierauti rotējošā kustībā."
Slīdošo kāpņu līdzība ir interesanta jauniešu literatūras ietvaros kā filozofiska atsauce uz vācu domātāja Pētera Sloterdaika (Peter Sloterdijk) mūsdienu dzīves salīdzinājumu ar slīdošajām lielveikala vai metro kāpnēm, kas minēts Maijas Kūles darbā "Eirodzīve. Formas, principi, izjūtas", uzsverot iedrīkstēšanos sekot savām patiesajām vēlmēm un ideāliem.
Agneses Zarānes raksturotais personāžs - jauniete Signe ir tieši sava ceļa, savu emociju atzīšanas meklējumos. Meitene no laukiem, Latgaliete Rīgā, kā viņa spriež, kopš ar mammu pārcēlusies no nelielas pilsētas uz daudz trauksmaināko galvaspilsētu. Jauna dzīvesvieta, jauni klasesbiedri, jauni izaicinājumi. Vienlaikus arī pagātnes atskaņas, uzplaiksnījot domām par agrākajiem draugiem, domām par to, vai attālumu iespējams pārvarēt, saglabāt emocionālo saikni. Attāluma līnija kopumā vijas cauri grāmatai, jo arī meitenes mamma šķīrusies, un tēvs dzīvo citā pilsētā, sastapšanās nav tik viegla, kā arī nesen iepazītais puisis - simpātija plāno doties prom no valsts, studēt citviet. Vairākas slēptās emocijas, kas laika gaitā grasās atklāties. To, kā tas notiek, pakāpeniski vēstī stāsta sižets, saistībā arī ar minēto slīdošo kāpņu līdzību, vaicājot - bet, kas ir tavas vēlmes, un kādas ir tavas domas?
.jpg)
