Sveika, vasara!Reizēm kaut kas mazliet ieilgst un šķietami aizmirstas, sāk likties neiespējamāk, neticamāk, ka var būt arī savādāk, ka reiz bija un kādreiz atkal būs - mainīgums. Piemēram, agrā jaunībā likās, kā gan tas būs - vēlākajos gados. Un tad tie jau notiek, nekas tāds, dzīve. Ziemas tumsas, vēsuma klātienē dažreiz ilgas un gandrīz mistiskuma noskaņa tam, ka pirms bija un pēc būs vasaras siltums, gaisma. Un ir, tagad. Prieks. Līdzīgi mazliet aizmirsās blogs, šķietami likās nezināmāk, kā kaut ko teikt. Bet atsāku, kaut rindkopu. Cerams. Arī prieks.
Bija pauze grāmatās. Tās drusku pafotografēju gan, taču nelasījās ierasti raiti un patikšanās. Tomēr nupat esmu uztrāpījusi atkal īstajai lasāmvielai, par ko, iespējams, nākamreiz.
Vasara, skaisti un labi, tāpat vien - ziedos, pie ūdens, (pat)veroties horizontā.
.jpg)
