Visintīmākā – brīvība

"Krīt apmetums kā šaubas
sieviete taustās pēc gaismas slēdža (sevī)" // 8.lpp.

"Nonāksim pie atklāsmes, ka
sevi var izpirkt vien pats." // 13.lpp.

"Kokos redzēs pumpurus tikai tie,
kuriem pašiem būs plauktspēks." // 13.lpp.

Ingas Pizānes dzejas krājums "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm".

Pazīstu Ingu dzīvē un zinu, ka viņa ir brīnišķīgs cilvēks, brīnišķīgs domubiedrs. Un man vienmēr ir patikusi viņas dzeja. Inga pulcē ap sevi skaistus (plašā nozīmē), radošus, sirsnīgus cilvēkus, gan organizējot dzejas un rakstīšanas aktivitātes, gan pulcinot grāmatu lasītājus un rakstītājus. Inga ir par brīvību. Par satikšanos. Par sarunām, skatieniem, atklātību, uzdrīkstēšanos. Visiem nav jāpiekrīt un jāmāj ar galvu citam citu paustajam, un tieši tajā arī ir brīvība. Arī atšķirībās. Un reizēm kopīgajā. Un tieši tad var vēl vairāk novērtēt kopīgo un kopbrīžus, jo tie nav garantēti. Gribētos sacīt – ja meklējat poētisko, lasiet dzeju, tur nav garantiju, ka visiem patiks viens un tas pats, bet tur ir brīvība. Lasiet par izmisumu, un par prieku, par cilvēkiem, cilvēcību, un puķēm.

"Kad nav vārdu, mēs ejam jūras šalku virzienā.
Un mūsu virzienā krīt sniegs.
Kad vārdu nav, ir ceļš, un rokas fotografē
nepateikto vai nepasakāmo.
Kad nav asaru, ir ziema.
Un jūra neatbild, bet tā ir gana laba atbilde.
Kad jūra neatbild,
ir jāatbild sev pašam, un, lai sev atbildētu,
mēs ejam dzīves šalku virzienā,
un laiks ir dzīvākais no visiem." // 25.lpp.

Ingas dzejā "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" skaistums mijas ar skaudrumu, tieši kā tas mēdz būt dzīvē. Un, kā dzīvē, tas ir plašāk, ar niansēm, daudznozīmīgi, reizēm rotaļīgi un dauzonīgi, taču tad, apvērsti, skumji un caur sāpēm. Reizēm cerīgi, un tad savukārt atskāršot tumsu. Taču paliekot, joprojām turoties, un tveroties pie dzīves.

"Reizēm ir pilnīga dūmaka,
un neko vairāk arī nevajag." // 43.lpp.

Īsa bibliogrāfiska piebilde. Ingai Pizānei (informāciju apkopojot šobrīd, 2022.gadā) iznākušas četras dzejas grāmatas:

• "Tu neesi sniegs" (Jāņa Rozes apgāds, 2016.g.),
• "Having Never Met" ("A Midsummer Night's Press", tulkojis Džeids Vils, 2018),
• "Siena, ko nosiltināt" (Jāņa Rozes apgāds, 2019.g.,
  piešķirta Ojāra Vācieša prēmija 2020.gadā),
• "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm" (Jāņa Rozes apgāds, 2022.g.).

Attēlos redzamās un citētās dzejas rindas no krājuma "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm"

Pavisam nesen, 2022.gada rudens pirmajās jausmās, Ingai bijušas sarunas, kas klausāmas:

• Dzejniece, kurai patīk mācīties un ieraudzīt lietu būtību (LR3, LSM)
• Sarunas par Mīlestību (Youtube) vai (Spotify)
  

Man mīļas arī sarunas ar Ingu raidierakstos:

• Piedzīvot lappuses ar Ingu Pizāni
• Pieturzīmes saruna ar dzejnieci Ingu Pizāni
  
  

Savukārt Ingas poētiskās fotogrāfijas un ikdzīves pārdomas baudāmas viņas Instagram un blogā.