Dzeja - klātbūtne

Rudenī, septembrī, norisināsies Dzejas dienas 2020. Gaidu, priecājos. Jau sāku noskaņoties.
Satori par Dzejas plāniem raksta:
https://satori.lv/article/pec-menesa-saksies-dzejas-dienas-2020

Blogā un fotogrāfijās atskatījusies uz iepriekšējā gada Dzejas dienām biju šeit:
"Cilvēks - dzejolis"

Savukārt, nupat, nesen lasīju kādu nelielu dzejas izdevumu ar skaistuma klātbūtni dizainā. Lasīju un visvairāk sajutos uzrunāta tieši caur atklātību - klātbūtni. Tieši caur tiešumu, pateikto, kā ir, kā uztver, pār/iz/dzīvo autors. Mazāk plūsmainības, daiļrunības, nekonkrētības šai grāmatā. Vairāk konkrētība. Taču uzrunāja tāds kā cilvēka jūtīgums. Visā tajā, kas notiek, kas ārēji reizēm var šķist vienkāršāk vai vieglāk, tomēr sajūtās kaut kur "dedzina".

Krišjānis Zeļģis "Skaistuma klātbūtne"

-

sauc
tad paceļ lūstoša vīrieša balss
ļoti nomācoši
no intonācijas jūtams ka ilgojas
ilgojas kā vīrieši to dara
izliekoties

es pagaidīšu
viss kārtībā
man iet labi

Savā ziņā, tā ir visa būtība - klātbūtne. Cilvēks - klātbūtne. Dzeja - klātbūtne.
Literatūra, grāmatas, māksla, glezniecība, fotogrāfija - satikšanās un sajušanās tuvāk otram, reizēm citādajam, reizēm līdzīgajam, dažādi, pārsteidzoši, viegli, šokējoši, grūti, nesaprotami, saprotami utt.