Cilvēks - dzejolis*

Atceros, šķiet, vēl pirms vienpadsmit gadiem, kad tikko iepazināmies ar dzīvesbiedru, Dzejas dienās, pie Raiņa pieminekļa, toreiz Kārlis Vērdiņš mīlīgi uzdejoja ar vecāku kundzīti, savukārt Andra Manfelde ļoti samulsusi lasīja dzeju. Un tā mani iespaidi arvien papildinās. Dzejnieki, rakstnieki, radošās personības kā līdzcilvēki, kā tādi paši cilvēciskajā ziņā, kā ikviens mēs, tu, es. Ar dažu ir priecīgāk sastapties realitātē, ar citu mazliet par nopietnu reizēm, atrodoties auditorijā un ieklausoties stāstītajā. Taču, ienāca domās, cik daudz arī tas nozīmējis, - aiziet un pa-klātbūt, pēc iespējām, ja tīkami, ja interesanti, ja uzrunā.

Tāpēc mazliet atskats - Dzejas dienas 2019.

Visu vai daudz apmeklēt nepagūstu, nejaudāju. Tomēr ik gadu, rudens iesākumā, septembrī, ir kaut kas, kur sanāk pabūt tuvāk dzejai. Par to prieks. Šai gadā - divi pasākumi.

Otrdienas, 10.septembra, rītā ausa dzeltenisārta saule. Braucu ar agro vilcienu uz darbu. Fotoaparāts somā. Noskaņas tvērumi varēja sākties.

Vakarā devos uz Ojāra Vācieša muzeju, kur iekš "Atvērt nevar aizvērt" uzrunāja Ronalds Briedis, 8 dzejnieki un 1 dzejniece (Dainis Deigelis, Aivars Madris, Artūrs Punte, Ilona Ķepale, Māris Salējs, Semjons Haņins, Jānis Vādons, Arvis Viguls, Reinis Sirmābols ar līdzbiedriem - lasījumu secībā), pirmajam pasākumu vadot, visiem nākamajiem runājot savu pērn vai nule dzejas grāmatās izdoto dzeju. Bija arī neparedzamības moments, kas piešķīra savu devu sirsnības, savdabības, atvērtības, jo muzeja telpās nez no kurienes ieklīda divi četrkājaiņi astaiņi, viens pat naski apsēda krēslā, cilvēka draugs būdams, pats gluži cilvēcisks.
Bet komentējot dzejnieku veikumu, piesakot šī gada Dzejas dienu balvas nominantu Arvi Vigulu, Ronalds Briedis sacīja aptuvenā citējumā: "Cilvēks - grāmata, kam iznākusi dzejas grāmata ar nosaukumu Grāmata" un es iešņāpu bloknotā, ka cilvēks - dzejolis*.

Kā arī, mājīgā, gaišā muzeja telpu kopnoskaņa.

Pa tam vidam bija sarunāta vēl kāda personiskāka fotosesija, kuras vārdā atkal pabraukājos ar fotokameru somā un ķēru arī dažu lietus noskaņu.

Taču sestdiena, 14.septembris, lai gan prognozes šaubīgas, izrādījās saulaina un ļoti varēja baudīt pastaigu ar dzejniekiem pa Ziepniekkalna apārtni. Jau 16.gadu Dzejas dienu ietvaros dzejniece Ērika Bērziņa organizē šādus gājienus pa dažādiem Rīgas mikrorajoniem. Dažreiz drošāk pārvietoties izlīdz kāds no dalībniekiem, kurš pats dzīvo konkrētajā vietā, šoreiz - Semjons Haniņs. Savukārt dzeju lasīja Eduards Aivars, Inga Pizāne, Inga Gaile, Krišjānis Zeļģis, Semjons Haņins, Henriks Eliass Zēgners, Toms Treibergs, Arvis Viguls, Marija Luīze Meļķe, Pēteris Draguns.

Un kultūras cilvēki, radošie līdzcilvēki liekas skaisti.

Noslēgumā pavisam jauns dzejas izdevums, ko iegādājos, iedvesmojoties no dzirdētā, patikušā autores - Ilonas Ķepales - lasījuma muzejā.