svētdiena, 2020. gada 2. augusts

Socionika

Ievadrindkopa
Reizēm mēdzu painteresēties, aizrauties ar kaut ko, kas nav zinātniski, reglamentēti pierādīts. Vienkārši tāpēc, ka kaut kas jauns, interesants, pārdomas rosinošs, ar kaut ko uzrunā konkrētajā dzīves brīdī. Palūkojoties uz dzīvi, cilvēkiem no dažādiem rakursiem. Kā iespējamība, varbūtība un noslēgumā daudzpunkte. Šīs vasaras aizraušanās – socionika. Mazliet uz netradicionālās psiholoģijas pusi, var teikt, līdzīgi kā horoskopi, tikai ar drusciņu pseidozinātnes piesitienu.
Kas tas ir – socionika?
Var teikt – tipoloģija, jo ir 16 cilvēku tipi. Katram tipam savs raksturojums, kas sastāv no četrām pazīmēm, kurām ir pretstati, un vienkāršības labad tipus mēdz dēvēt arī literārajos vai darbības sfēras pseidonīmos (piemēram, Gabēns – Sensori loģiskais introverts SLI, iracionāls, sociālā loma – Amatnieks). Sākumā var likties sarežģīti, bet nav tik traki. Vēlāk atklājas nianases un var papētīt vairāk, ja rodas vēlme. 
 
Tipu nosaukumi: Dons Kihots, Dimā, Igo, Robespjērs, Hamlets, Maksims, Žukovs, Jeseņins, Napoleons, Balzaks, Džeks Londons, Draizers, Štirlics, Dostojevskis, Hakslijs, Gabēns.

Aptuvena definīcija – socionika ir mācība par cilvēka informācijas metabolismu jeb uztveri saistībā ar apkārtējo pasauli.

Samērā plaša informācija internetā pieejama krievu valodā (Соционика). Latviešu valodā atrodamas biedrības “Socionika”* vietne un Evijas Čeprovas mājaslapa, kur labi pastāstīta teorija īsumā un pieejams sava tipa noteikšanas tests tiešsaistē**. Testi sastopami dažādi un kopumā nedarbojas ar garantiju, jo uz jautājumiem var atbildēt neprecīzi (samulsināja formulējums, īsti nezina) vai maldinoši (cilvēks ne/gribētu, lai viņam būtu raksturīgas kādas īpašības un suģestē sevi domāt, ka tās ne/piemīt). Iespējams, var aizpildīt testu vairākkārt un palasīt tipa/u aprakstu/s, lai pārliecinātos, kas vairāk atbilst, kā arī tiek piedāvātas dažādas konsultācijas klātienē. Kad savs tips noskaidrots (pārdomu rezultātā + ar testa palīdzību u.tml.), tas var dot impulsu drusku labāk sevi saprast, drošāk orientēties dažās dzīves jomās:
   – attiecībās, saskarsmē ar apkārtējiem,
   – profesijas, studiju, darba izvēlē.

*** Tests sava tipa noteikšanai: https://cilvekutipi.lv/tests-tipa-noteiksanai/

Ko tas dod? Socionikas pamati – neliels ieskats
Man bija interesanti pareflektēt par pazīmēm, kas, iespējams, pašai un dažiem citiem, pazīstamajiem cilvēkiem vairāk raksturīgas. Izņēmums ir psihiskas vai strikti ierobežojošas fiziskas saslimšanas. Bet kopumā, tajās izpausmēs, kas personai raksturīgākas, cilvēks biežāk (ne pārspīlēti, tad būtu patoloģija) jūtas labi, priecīgāk, laimīgāk, to vieglāk (nemokoties) spēj no sevis sniegt, tur rod un uzņem enerģiju, gūst gandarījumu. 

Pazīmju pāri (ikviens var justies, izpausties dažādi, bet vienā no veidiem mazliet vairāk):

Iracionāls (garastāvokļa cilvēks, elastīgāks) vai racionāls (mēdz plānot, ilgāk pārslēdzas)
Loģisks (vēsāks acu skatiens, principi) vai ētisks (siltāks acu skatiens, empātija, emocijas)
Sensorisks (praktiskās iemaņas, konkrētība) vai intuitīvs (idejas, teorijas, aizfantazēšanās)
Introverts (reizēm klusāks, mazliet lēnāks) vai ekstraverts (ātrāks, priecājas par kompāniju)

Kādā interneta vietnē (arī teorija aprakstīta), krievu valodā*** var atzīmēt pazīmes – saklikšķināt un paskatīties, kas sanāk pašam par sevi vai par kādu citu cilvēku, palasīt aprakstus kādam no 16 tipiem.

*** https://mysocio.ru/test/manual
Ko tālāk? Starptipu attiecības jeb cilvēks duālais
Piemēram, dažreiz, gaidot, prasot no otra, no bērna vai no saviem vecākiem, no mīļotā, to, ko cilvēks ar grūtībām var, tas pārsvarā abām pusēm ir ne īsti komfortabli, sāpīgi, traumatiski. Līdzīgi, aizejot studēt vai strādāt kādā jomā vai vidē (apstākļos), kas īsti nesaista, nepadodas, kur nākas ļoti nopūlēties un tik un tā nav labu rezultātu, laika gaitā var ciest pašapziņa, pat veselība.

Šajā sakarībā socionika stāsta par starptipu attiecībām jeb cilvēka duālo iedabu – abpusējo papildināšanos jeb dualizēšanos. Pamatdoma ir tajā, ka vislabāko savstarpējo sapratni var izveidot ar cilvēkiem, kas ir atšķirīgi, citādāki nekā mēs, ģimenē vai draudzībā veidojot savienību, kurā viens otru atbalsta, papildina, jo katram ir citas spējas, stiprās puses. Loģiskais atbalsta, papildina jeb dualizē ētisko (divi ētiskie reizēm var aizstrīdēties, sāpīgāk viens uz otru apvainoties, loģiskais ētisko šajā ziņā labvēlīgi atvēsina un otrādi – ētiskais loģisko siltina). Sensorais palīdz intuitīvajam praktiskajā dzīvē un otrādi – intuitīvais dod idejas, ierosmi. Ekstravertais atraisa introverto (divi introvertie var labāk saprasties, bet var arī vilties, jo neattīstot kaut mazliet ekstraversiju, pietrūkst aktivitāšu).
 
Tomēr ir vajadzīgs arī līdzīgs dzīves piegājiens jeb dzīves vērtības – abi ir vai nu racionālie vai iracionālie – šeit saskaņa ir vispatīkamākā, vai citādi sabalsojas, vienojas līdzīgā "dzīves filozofijā" u.tml. Socionikā to dēvē – kvadras. 
 
Īss apkopojums satrptipu attiecību un citās socionikas tabulās****:
 
Dzīves piemērs
Par sevi testā + pārdomās noskaidroju, ka esmu introverta (ja nav speciāli jāsteidzas, varu kustēties lēnāk, pasākumos reizēm sākumā turos malā, ļoti patīk atpūsties vienatnē), racionāla (mēdzu plānot, reizēm uztraukties pirms laika, bet ja kāds pēkšņi kaut ko pajautā, dažas sekundes it kā "uzkaros", apstrādāju informāciju), ētiska (labi sajūtu citu emocijas, gaisotni telpā, kāda cilvēka noskaņojumu, vai steidzīgs, vai atbrīvots, vai sāpināts, bet cenšas neparādīt, vai par kaut ko skumst, vai priecīgs un sajūsmināts, knapi valdās), intuitīva (praktiskie, tiešie darbi jeb taktilā, sensorā dzīve nav mana spēcīgā puse, varu nejauši apdauzīties, "aizlidoju" domās un kaut ko, kādu nepamanu).

Secinājumi: labprātāk plānoju, sagatavojos, tas mani atslābina, gandarī – vakarā salieku drēbes rītdienai, pieturos pie ierastajiem ēšanas paradumiem (racionalitāte), labprāt parunājos ar kādu divatā vai mazākā kompānijā (introvertums), aizraujos ar kaut ko un tad varu pētīt, lasīt, pārrunāt (intuīcija), ilgāk apdomāt (racionalitāte). Drošību gūstu caur plānošanu, ka zinu, kas aptuveni gaidāms, savukārt spēkus atjaunoju vienatnē, bet enerģiskāk un dzīvespriecīgāk sajūtos caur iespēju tveršanu, pārrunāšanu, vaļaspriekiem (grāmatas, fotografēšana). Ja man būtu jāstrādā ar lielu auditoriju vai caurām dienām klientu apkalpošanā, tas nebūtu piemēroti, sāktos stress, lielāks nogurums. Ja kaut kas jādara ātri, neparedzami, reizēm ir iespējams, bet nav tik komfortabli. To saprotot, zinu, par ko varu atzīties, ko varu atklāti pastāstīt, citus nemaldinot. Sajūtot iztukšotību, meklēju vai nu vienatnes devu vai kādu jaunu aizraušanos ar kādu grāmatu, seriālu, psiholoģisko pareflektēšanu u.tml. Līdzīgi, padomājot par tuvajiem, varu mēģināt pieiet saprotošāk, vismaz dažreiz, vismaz pamēģināt.
Atvados, ar saudzīguma vienam pret otru, pēc iespējām, vēlējumu!

3 komentāri:

  1. Ļoti laba analīze! Gadu gaitā ir sanācis iepazīt gan socioniku, gan citas, cilvēkus tipos iedalošas zinātnes (ir vairākas, ja ir interese, tad uzrakstīšu). Gandrīz katrai no tām ir savi plusi un savi mīnusi, kas liek izvēlēties kaut ko pa vidu starp tām.
    Piem., socionika šķiet ļoti pievilcīga, bet vienmēr der palasīt (un iedziļināties) arī citos viedokļos. Nu, kā piemēram, šajā: https://www.gazeta.ru/science/2016/03/15_a_8123027.shtml

    AtbildētDzēst
  2. Šeit saites labojums: https://www.gazeta.ru/science/2016/03/15_a_8123027.shtml

    AtbildētDzēst
  3. Ceru, ka izdosies no visām šīm tipoloģijas zinātnēm salipināt ko sev derīgu :)

    AtbildētDzēst