Sveika, ziema!Tik ļoti patīk vēstules, dažādos veidolos, ka nolēmu uzrakstīt.
Ziema, paldies, ka esi! Tāpat vien. Tāda, kāda. Dažāda. Citugad vēsāka, šogad siltāka. Lai gan mums ar Tevi nav viennozīmīgas attiecības, tomēr baudu gadalaiku maiņu, to, kā dažādi smaržo gaiss, mainās apkārtne, noskaņas un arvien arī gaidāmās jausmas par nākamo mainīgo, reizēm mazliet neparedzamo (pavasari, vasaru...).
Ziema, kā Tu jūties? Kas Tev stāstāms februārī?
Par sevi varu sacīt, ir daudzumdaudz laba.
Vakarvakarā laimīga izbaudlasīju līdz galam grāmatu. Mazāklasīšana turpinās, tāpēc pagāja vairākas nedēļas, lai arī patika, uzrunāja un saturs nebija nedz apjomā liels, nedz smagnējs. Vienkārši šobrīd es esmu tāds palapotājs, paraudzītājs.
Grāmata - Anna Gavalda "Atzīšanās". Noslēgumā patika vislabāk. Interesanti, ka šai septiņu stāstu krājumā rakstnieces vēstītājbalss vairākkārt ir vīrieškārtas, vai nu tas būtu ģimenes cilvēks vīrietis, vai vientuļāks un gados pieredzējušāks jebšu, citā stāstā, pusaugu zēns. Otra iezīme, kas raksturo vairākus stāstus, ir tuva cilvēka zaudējums. Un, šķiet, samērā nedaudzi autori, Gavalda to reto pulkā, spēj rakstīt dzīlēs ejoši, vienlaikus lasītāju saudzējoši. Šādas grāmatas saista. Tās nenoslogo, nenomāc, tomēr sniedz pieskāriena, apskāviena sajūtu. Varbūt tikko jaušamu, vieglītēm. Un patiesībā, ziema, tā - vieglītēm - ir tīkami, laiku pa laikam.
"Cilvēki dzīvo, un vienīgais, ko atceramies pēc viņu nāves, vienīgais, kam ir nozīme, vienīgais, kas paliek, ir viņu labestība." // Anna Gavalda
Bet nākamgrāmatas, ko šobrīd izjūtu kā lasītvēlmes, sekojošas:
Toms Treibergs, Biezoknis [dzeja],
Jānis Tomašs, Smagatlētika [dzeja],
Gundega Repše, Retināts gaiss [proza].
Cits temats. Par skatāmo. Seriāls, ko šai laika posmā pa druskai uzslēdzu - "Crashing" [IMDB]. Psiholoģiska komēdija par kādas (kop)mītnes vairākiem, raksturā un dzīves noskaņās dažādiem apdzīvotājiem, iebraucējiem.
Tai skaitā, no filmām vēlme redzēt "Little Women" [IMDB].
Savukārt iz mūzikas nesen labpatikās Alfie dziesma "Sometimes".
Un izskaņā, atvadoties, ziema, par to arvien iedvesmojošo - mierpriekdomām, pastaigām:
"Mežs ir pieturzīme
starp zemi un debesīm
klusuma pauze" / Bengts Bergs // ieraudzīts Twitter @Merigolda
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru