Februāris. Biezoknis. Smagatlētika

Februāra noskaņas sākušās tai zīmē, ka neierastāk silts, kopumā, gadalaiku ietvaros - šoziem, manī - iekšēji, ārēji. Prieku rada tas, ka paliek gaišāks, pa nedēļām, gaismasgarākas stundas. Pamanāmi pirmie sniegpulkstenīši, saplaukuši pumpuri. Manī tas ir kā mēģinājums iedrīkstēties, par ko mazliet vēlāk, joprojām, arvien arī ar mulsumu, nezināšanu, un elastīgāk dažādu iespējamo scenāriju pieļāvumu, vienlaikus ar "jā" domām.

Iesākumā par divām dzejas grāmatām, ko nesenajā bibliotēkas lasītājas guvumā vizuāli un satura ziņā labprāt baudīju: Toms Treibergs "Biezoknis" un Jānis Tomašs "Smagatlētika". Jau gada iesākumā zināju, vēlēšos iepazīt vairākas jaunizdotās dzejas. Jo poētika. Ikdienas ietvaros. Tajā, kas darba dienas, kas agrie rīti, reizēm saguruma vakari, citkārt steigas, emocijas, dažādas.

Toms Treibergs "Biezoknis"
Skaisti iesiets, noskaņu foto papildināts izdevums. Dzejas ziņā maigāk uzrunājoši. Viegli saskaroties ar lasītāju. Neuzbāzīgi, tikko. Vienlaikus, dziļuma momentiem, biezokņošanos uztverē, apziņā, tajā, kā apspēlēts vārds, kā vedina dažādot, jo pastāv visādi, dienas notiek, sajūtas notiek, cilvēki notiek.

"Dumbrājs.
pilns sakņu un lāmu, sūnu
un niedru.
Un, kaut arī gaisma tikai dažbrīd
izklāj sevi pār to, kas gadu desmitiem mirkst
klusumā un vējā,
arī te parādās brīdis, kurā
var ieraudzīt klajumu." // Toms Treibergs

Jānis Tomašs "Smagatlētika"
Krājums, ko lasīju palēnām, ar klātesošu vīrišķības sajūtu, ka rakstītājam spēcīga balss. Sievietes izteiksmē varbūt tā būtu mazākiespējama, jo vairāk liecina, varbūt arī apliecina otrpusi - izjusto no tā, kurš par sajūtām runā, lai gan mazāk ierasti.

"man salutē rūpnīcu skursteņi
kad atgriežos Rīgā
un nolieku uz lāpstiņām 
savā svara kategorijā
ielas

nav viegli būt atklātam
ar zināmu piesardzību koki atver lapas
pilsētas apmeklētājiem // Jānis Tomašs

"klēpja sunīši
un klēpja vīrieši" // Jānis Tomašs

Iekš foto redzamais mīļzaķītis InLoveWithTrees draudzenes gādīgo, talantīgo roku radīts.

Noslēgumā - no klātesamā, skatāmā, klausāmā nesenajā laikā pieredzēts:

• Impulsīvi apmeklēta aktivitāte, pašas iniciatīva, vienkāršoti iegūglējot, kas varētu būt pieejams, rosinošs noticēt, padomāt konkrētāk - https://biznesakoucings.lv/pasakumi 12.februārī, vakarā, saņemoties, pēc darba, aizejot. Nenobīstoties no tā, ka reizēm ir iekšējais jautājums, "kā pārvarēt bailes?". Sastopot foršus cilvēkus, gūstot iedrīkstēšanās iedvesmu īstenot to, ko tiku domājusi ilgi, visādi, palēnām, pamazām, nekā, drusku (skatīt zemāk).
• Filma "Knives Out" [IMDB]. Detektīvs. Labs. Mazliet panaivs, jā, bet uzrunāja, iesaku detektīvcienītājiem.
• Filma "3 Days in Quiberon" [IMDB]. Trīs melnbaltas, neparasti atklātas intervijdienas ar aktrisi Romiju Šneideri. Skatīties neviennozīmīgi, mazliet paplosīja iekšēji, mazliet saskumdināja, tomēr vērtīgi, noteikti, kā jau dzīve dažādā, cilvēciskas atklātības ietvaros.
• Audiogrāmata: Бодо Шефер "Законы победителей" [Youtube]. Krievu valodā, jo pieejamāk. Tīri gaumes lieta. Netīk, nav jādara, jāskatās, jāklausās, mūsdienās iespēju daudz, visdažādākās. Nebija pilnīgi jauni atklājumi, bet dažas lietas noderēja.
• Ugunsskolas videosaruna ar fotogrāfu Andi Arnicānu, forša, ļoti patika, galvenokārt par noticēšanu, darīšanu. Par to, kā sev atļaut, kā motivēties, pat ja dzīve nav visā ideāla, ja tuvs cilvēks smagi saslimst un liktos, ka nu gan viss, tikai jāveltās, sevi vien atliekot nost, bet tā vietā reizēm atzīstot - lai dotu, arī devējam jāatjauno resursi, tais veidos, kādi darbojas konkrētajam cilvēkam [Youtube].