Bija ieradušies un par sevi pastāstīja, uz jautājumiem atbildēja vairāki grāmatu blogeri, kopumā diezgan kuplā skaitā klātesošie sanācām aptuveni 16 cilvēki. Tamdēļ, ja iesākumā diskusijas raisījās vēl palēnām, itin kā sadūšojoties spert pirmos soļus vārdu maiņā, izteikt domas balsī, tad pēc tam sarunas notika jau daudz aizrautīgāk, visbeidzot pienākot bibliotēkas ciet slēgšanas laikam.
Varētu sacīt, ka tiklīdz satiekas rakstošie (par grāmatām) un mīļuprāt lasošie, izlasītā iesakošie, arī fotografējošie, neviļus telpa pildās ar zināmu radošo enerģiju. To sajutu arī es. Ja diena gara un gandrīz liekas, labāk doties mājās, ir vērts dot iespēju tikšanās un viedokļu apmaiņas pieredzei. Noteikti radīsies iedvesma noskaidrot ko jaunu, pajautāt dzīvam cilvēkam to, kas citkārt klusībā interesē. Sajust, pavērot, kā notiek klātienē domu virpuļi, kā izsakās ierasti vairāk klusībā rakstošie, jo izskanēja arī uzskats, ka daži blogeri pēc būtības ir vairāk introverti, iekšupvērstāki cilvēki. Tāpat interesanti dzirdēt, kas nodarbina blogeru prātus, jo ikviens, kas kaut ko mēģina, dara publiski, manuprāt, reizēm tomēr apsver, cik daudz tam vērtības, ko vajadzētu varbūt savādāk. Tāpēc sarunas ievirzījās arī par to, vai blogu publikācijas kaut minimāli pielīdzināmas grāmatu kritiķu veikumam un ka tas nebūt nav noteicošais, jo tieši blogu ierakstos var atrast daudz subjektīvākas, cilvēcīgākas pārdomas. Kā arī parunājām, kāpēc dažkārt blogu autori izvēlas mainīt savu izpausmju vietnes (Blogspot, Wordpress, Mozello) un kāda ir pieredze ar blogu lasītāju statistikas apmēriem. Mazliet apspriedām sajūtas par grāmatu vizuālo noformējumu, dažkārt ievākojumam nesaskanot ar saturu. Noslēgumā padalījāmies iespaidos par grāmatu iemūžināšanu un saglabāšanu fotoattēlos, padomājot par tehnisko nepieciešamību - gaismas daudzumu, kas labi notverams, piemēram, rīta stundās un kopējās foto noskaņas veidošanu.
Ar interesi dzīvē skatīju autores un autorus tādām vietnēm kā:
Savukārt organizatoru "Caelum" aktivitātes lūkojamas:
Izskaņā daži mani Rīgas pastaigu foto no kāda pagātnes pavasara.
.jpg)
2 komentāri:
Izklausās pēc jaukas pasēdēšanas. Es arī esmu ievērojusi, ja kopā salasās rakstošie/lasošie u.tml., tad pēc sākotnējā bikluma iesākas brīnišķīgas sarunas, kas var sākties par grāmatām un beigties ar kvantu fizikas apspriešanu vai zeķu adīšanu. :D Tā līdzīgi domājošo atmosfēra ir ļoti uzlādējoša un pēc tam gribas rakstīt un rakstīt.
Jā, precīzi bija jūtamas izmaiņas - sākumā, pēc garas dienas, tomēr sagurums un šaubas, vai iet, vai pietiks enerģijas, bet pēc tam sekoja enerģijas pieplūdums, un arī prieks par sirsnību. Ne vienmēr iespējams patiešām tikt līdz aiziešanai uz kādu aktivitāti, bet ja izdodas, tas pārsvarā izvēršas ar uzviju labi.
Ierakstīt komentāru