"Bet ne jau atmiņa ir tā svarīgākā.
Svarīgākais ir sirdsmiers."
/ Petri Tamminens "Vīrieša smeldze", 35.lpp.
"Četrdesmitgadnieks nevēlas mānīt sevi. Viņš skaidri zina, ka Somijā vasaras nav, ka vidusslaiku pilis septiņdesmitajos gados būvējuši cietumnieki, kas notiesāti par braukšanu dzērumā, un ka sieviete vēlas vairāk, nekā vīrietis jebkad spēj tai sniegt."
/ Turpat, 84.lpp.
"Kapracis ir rāms vīrs. Ģimenes galva un mācītājs mēdz skaidroties, bet kapracis noelšas. Darbavietā viņš redz zemi un debesis. Iestādē pie letes, viņam pieminot savu profesiju, kalpotājs atkāpjas pusmetru. Tad kapracis pierod nevērīgi sacīt: "Strādāju tur draudzes parkā".
/ Turpat, 13.lpp.
-------
Turpinājumā dzeja - Ievas Dāboliņas grāmata "Lieta LR2". Saistīja, aplūkoju grāmatveikalā. Iepriekš pamanīju Domgraudi apskatā. Mazliet pietrūka cilvēciskās sajūtas. Sociālie jautājumi, skarti dzejā, neierastāki, Latvijai veltītie vārdi, emigrācijas pieminējumi, Rīgas ielu vērojumi kopumā reāli. Tas ir tas, ko redzam, piemēram, pēc dienas gaitām, braucot mājās sabiedriskajā transportā, nebūt ne mānīgi, tomēr, manuprāt, nav visgalvenais dzīvē, sajūtās eksistējošais.
"Saules uzburti diamanti retajās smilgās,
Rāmā pussnaudā viļņu krūtis
Jūrā pie Ģipkas."
/ Ieva Dāboliņa "Lieta LR2", 102.lpp.
-------
Noslēgumā, ilgās pēc siltākām dienām, Rūtas Mežavilkas dzejas citējums no izdevuma "Kultūrzīmes", laikraksta "Latvijas Avīze" pielikuma:
"vasaras baltais izplatījums
ar dažām saulainām ābolu planētām
un šalcošu lapotņu aizām
ir visa tik daudz. ir gaismas pārpludināts
laiks"
/ Rūta Mežavilka,
Kultūrzīmes Nr.10 (2019), 7.lpp.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru