Lekcijas un darbu recenzēšana pieejama ikvienam apmeklētājam bez maksas. Šeit var iepazīties ar programmu: http://rakstu.lv/2019/01/21/71-jauno-un-iesaceju-autoru-seminars/.
Tiesa, bija viesušās arī nelielas korekcijas, no rakstniekiem nevarēja ierasties Māris Salējs un Amanda Aizpuriete. Māra Salēja vietā rakstiski, neklātienē izteicās Andris Akmentiņš.
Lekcijas, kā arī jauno un iesācēju autoru darbu apspriešanu dzirdēt šķiet vērtīgi gandrīz ikvienam, arī ja interesents pats neraksta daiļliteratūru, poēziju, nav iesaistīts kādos literārajos procesos, jo tas sniedz jaunus iespaidus no dažādiem skatupunktiem. Lektori un jau pieredzējuši rakstnieki, raudzīti un klausīti klātienē, atklāj to, cik dažādos veidos būtībā var uzrunāt auditoriju. Kāds to dara vairāk stāstījuma, gandrīz monologa veidā, cits interaktīvi, iesaistot publiku diskusijās, dodot nelielus radošos uzdevumus. Klātesošajiem iespēja uzkrāt zināšanas arīdzan vienkārši pavērojot, kādos veidos, kādās stilistikās var prezentēt tēmas.
Gūtās atskārsmes izklaidu apkopoju pēc atmiņas, vietvietām saviem vārdiem, noteikti - tās izriet no subjektīvās uztveres. Daži teikumi pārfrāzētā veidā atkārtojas, jo to doma tikusi varbūt vairāk uzsvērta.
Subjektīvi fiksēti pieredzējušu autoru ieteikumi, kam vērst uzmanību,
rakstot dzeju, prozu, dažāda veida tekstus.
- Motivētība
Viena no galvenajām pamata lietām. Zināt, kāpēc kaut ko dari, ko vēlies pateikt. - Sava balss Uz to tiekšanās, ar laiku veidojoties zināmai pārliecībai par sevi, kuru nevar izstrādāt, vien kādā brīdī atrast, daudz rakstot (arī tekstus, kas nogulst tikai atvilktnē, datora mapē).
- Nav akmenī iegravēts
Teksts nenozīmē kaut ko uzreiz, vienā piegājienā gatavu un pabeigtu, to vēl ir iespējams pilnveidot, pāriet pāri un nogludināt, vairākkārt, reizēm atkal un atkal veicot labojumus. - Neizdošanās
Ir normāli, ka dažreiz rodas arī nekvalitatīvi teksti, tāpat kā var veidoties bailes no nespējas rakstīt, nepatika pret uzrakstīto. Strupceļa sajūtas dzīvē pilnīgi dabiskas. Tādos brīžos dažkārt mērķis var būt uzrakstīt kaut vai vienu teikumu (piemēram, dienasgrāmatā, aprakstot sajūtas vai pastāstot, kas redzams laukā pa logu). Jo pēc tā viena teikuma teksts dažkārt var prasīt sevi turpināt, kāda frāze var ierosināt vēl kaut ko, teksta papildinājumu. - Sākums un nobeigums
Gan dzejā, gan prozā ir svarīgi, lai vārdu virknējumi nerada nejaušu un haotisku iespaidu (nu, tā teikt, vienkārši gadījās, nezinu, ko īsti gribēju, bet kaut kas uzrakstījās). - Detaļas
Ticamāks iespaids rodas, ja teksta ainas gaumīgi papildinātas niansēm, tomēr jāņem vērā, jo vairāk uzsvērta kāda detaļa, jo skaidrākai ir jābūt nozīmei, kāpēc tieši tas akcentēts (vai nu saistība ar centrālo tēlu, lirisko es vai ar izstāstītajiem faktiem).
Turpretī, ja par daudz detaļu (gandrīz raibs), tas nepalīdz, drīzāk nojauc lasīšanu, jēga paliek apslēpta tādā kā mudžeklī. - Neprecizitātes
Pretrunas izsit no lasīšanas ritma. Ir būtiska atšķirība starp to, vai stāsta jeb dzejas tēls atklājas kā daudzslāņaina personība ar iekšējām pārdomām, šaubām, vai arī šīs pretrunas ir tekstā pašā, rakstības veidā, izteikumu kļūmēs. Jo pretrunīgs tēls ir interesants, bet aprakstā pretrunas jau ir neprecizitāte, detaļām un salīdzinājumiem jābūt ticamiem. Vēstījuma noskaņas, sajūtas vajag saglabāt, tomēr jānovērš aprakstu neskaidrības. - Nepārdomātība
Lieti der pievērst uzmanību vietām, kurās atkārtojas viena veida vārdi - "viņš", "viņa", "dažādi" (dažādas sajūtas, dažādi pasākumi, dažādi momenti), jāpiemeklē sinonīmi, aizstājēvārdi. - Saprotamība
Jāpadomā, vai lasītājs sapratīs, ko vispār ir mēģināts pateikt. Jā, visu nevar saprast, visu nevar izskaidrot un visu nemaz nevajag, bet vēstījuma pamatam jābūt skaidram. Ir diskutabls jautājums par to, vai autoram vairāk jādomā, kam viņš raksta vai arī jāvadās tikai no paša sajūtām un vēlmēm. Iespējams, kaut kur pastāv vidusceļš starp to un to, jo abas pozīcijas reizēm derīgas. Viens no lektoriem pauda arī savdabu atziņu, ka ar gadiem viņam arvien mazāk svarīgs kļūst paša autentiskums tekstā, ka ne vienmēr uzrakstītajam jāstāsta par viņu. - Skaistie teikumi
Arī ar valodas izjūtu un lietojumu vien nevarēs tikt cauri, atkal jau - jābūt skaidrībai. Haotiskās impresijas grūtāk uztvert, ir vajadzīga struktūra. Tādā ziņā neskaidrības nav iespējams aiztušēt ar skaistu valodu. Nepieciešama skaidrība, ko autors vēlējies atklāt, kas sāpējis vai radījis prieku, emocijas. Var padomāt par centru, ap ko vēstījums rotē. Sevī precīzi zināt, pat ja tekstā tiek atklāta tikai daļa, viens nogrieznis. Ja autors pats skaidri zina, apzinās sižetu (par ko tieši tiek rakstīts, kādā žanrā, kas ir galvenie tēli, kāda ir attīstība un virzība, kuros gados un gadalaikos notikumi norisinājušies), to arī ticamāk izdodas atainot. - Dialogi
Svarīgi ticami atveidot to, kā cilvēki runā. Ja vienam tēlam ir konkrēta balss intonācija, noskaņa, tad teksta vidū šai balsij nevajadzētu pēkšņi un nepamatoti kļūt citādai. - Neizskaidrot visu
Dzejas vai prozas noslēdzošajai daļai nevajag būt par daudz paskaidrojošai. Der uzticēties lasītājiem, atstāt vietu iztēlei, pārdomām. Kā arī, - nezināšana savureiz ir cilvēciski daudz simpātiskāka, nekā zināšana (piemēram - es tev pateikšu, es zinu, kas notika, kā ir pareizi). - Neattaisnoties
Ja autors sāk taisnoties, tas nozīmē, ka nav kārtīgi nogatavinājies teksts. - Pašiedoma
Ir ārkārtīgi svarīgi, lai gan reizēm sāpīgi, atvadīties no mazajām, pašu domās ģeniālajām frāzēm, vārdiem (ak, cik trāpīgi man izdevās to pateikt). Tāpat svarīgi pārsāpēt kritiku. Ja vairāki recenzenti norāda uz vienu un to pašu, tam vajadzētu darīt vērīgus un bagātināt. - Klišejas
Tieši šī faktora dēļ ir ļoti svarīgi daudz lasīt, jo tikai tādā veidā var uzzināt, kuri tēlainie vārdi jau lietoti, gandrīz nolietoti, pārlietoti un no kuriem vajadzētu mēģināt izvairīties (pulkstenis, čūska, tauriņi, tējas dzeršana). - Žanra ietvars
Ja vēstījuma iesākumā lasītājs tiek radināts pie, piemēram, fantāzijas tēliem, tad lielākoties lasītājs vēlas arī paturpināt pabūt šajā pasaulē. Tāpat arī starp fantāzijas un realitātes atainojumiem, jāņem vērā un jānosaka konkrētas robežas, lai ir skaidrs, kur paliek iztēle, sapnis un kur sākas jau realitāte.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru