"Miglas" lasīšana bija skaista pieredze, bagātina un padara labāku (dienu, mani). Par to arī vislielākais paldies! Jo dzīvē, ikdienas mērojumos ne katru reizi tas notverams, - izjūtu spēks, dažreiz samanāms, bet ne vienmēr, vai arī nepietiek laika, brīdis aiz brīža. Rakstīts vārds turpretī, ja uzrunā, ja saviļņo, spēj paveikt to jebkurā diennakts stundā, jebkurā vietā, transportā braucot vai mājās un mājas džemperī mizojot un vārot kartupeļus. Tāpēc lasot sajutu arī visu nelielo notikumu dzīves prieku. Laba un laimīga sirds jušana.
----------
30 jautājumi, kurus cilvēki neuzdod viens otram
Vai tev šodien ir tik daudz prieka, ka pietiktu arī man? (..)
Vai tu atnāksi vienkārši pasēdēt, paskatīties laukā pa logu? (..)
Ko tu paņemsi līdzi, kad aiziesi prom? (..)
Kam jānotiek, lai tu saņemtos darīt to, ko gribas?
----------
(..) Ir brīnums diena šī,
un kāda daļa, cik tā nogurusi, cik tai krunku, cik daudz šai dienā līst,
šis mūsu dzīves laiks, un elpo debesis,
un šis nav iespējams, un tas nav iespējams,
un vispār it nekas nav iespējams, bet dzīve ir un klusums, čuksti, glāsti
un pēkšņa apjauta, tu esi dzīvs. (..)
Tā gaisma, kura nāk no stipras ticēšanas,
no lēnas piederēšanas un maigas pazemības,
šai dienā visus elektrības vadus bizē sapina,
un eņģeļi nu dzied: priekš kam mums elektrība.
Tā gaisma, kura nāk no maigas dzīvības un stipra spēka
dzīvi izturēt un debesīs vēl pamanīt -
iet putni prom,
bet drīz būs baltais sniegs,
tad svecītes,
tad salūts,
pavasara vēji.
Un atkal jauna elpa pret debess loku kliegs,
paldies tev, neiespējamais,
ka man tu noticēji.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru