Piemēram, nelasīšanas posmi, kad lasīts krietni mazāk. Domāju, tas ir pilnīgi dabiski. Tas nav nekas neparasts. Kādā dzīves jomā pārsvarā ikviens ar to saskaras. Iemesli visdažādākie.
- Laiks tobrīd aizpildīts ar kaut ko citu, ne mazāk tīkamu, izklaidi vai vaļasprieku.
- Pārmaiņas dzīvē, kuru ietvaros domās un/vai darbībā vajag pievērsties kaut kam citam.
- Ir zināma pārsātināšanās, piesātinājums, vajag pauzi.
Bet ir pamats - atļaut sev to, kas notiek tieši tai brīdī. Atļaut sev kaut ko arī mazāk darīt. Nogaidīt.
Dzīves mainīguma ietvaros, vēlāk kaut kas vēlreiz pamainīsies, radīsies jauni impulsi, jauni iespaidi, iedvesmas brīži, aktīvāki savukārt posmi.
Un tas nenozīmē, ka noteikti mazinās patika uz darbību, kas kādubrīd netiek ierasti daudz veikta.
Mazāk nenozīmē mazāk patikt.
Visu laiku intensitātē, virsotnē atrasties ne vienmēr ir iespējams.
Taču var iegūt šībrīža pārtraukuma pieredzi.
P.S. Foto tapuši aptuveni pirms pusgada.
Grāmata: Ingere Frīmansone "Kailo sieviešu sala"
.jpg)
1 komentārs:
Man pērn ap šo pašu laiku bija doma par šāda veida rakstu, tikai skarbāku. Par grāmatām :D Varbūt kādreiz taps.
Ierakstīt komentāru