Kādu rītu bija
ļoti skaista migla.
Un ar miglu man ir īpaša saskarsme.
Nomierina.
Liekas skaista.
Saudzējoša. Meditatīva.
Tad tapa pierakstu grāmatzīme.
Un grāmatas lasīšanas noskaņa.
sestdiena, 2018. gada 1. septembris
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
-
"Krīt apmetums kā šaubas sieviete taustās pēc gaismas slēdža (sevī)" // 8.lpp. "Nonāksim pie atklāsmes, ka sevi var izpirkt v...
-
Kurp ved šī, 2023. gada, pavasara ceļi? Pie kādām jaunām dabas vietām, ezeriem, pastaigu takām, laipām? Pie jaunatklājumiem kultūras, grāmat...
-
"piecas dienas nedēļā mēs ceļamies piecos, dzeram kafiju un ienirstam tumšzilā rītā kāpjam auto, lai dotos uz pilsētu blāvi austošas ai...
-
Ceļš kā dzīve. Un dzīve kā ceļš. Izvēlētie ceļi, kas var būt mainīgi un reizēm jo īpaši dzīves gaitā, atšķirīgos posmos, jaunībā, brieduma g...
-
Aizmirstības mežs, Neeksistējošā sala, Aizdeviņkalne , Parfīma meistari, Nerunīgie – tās ir tikai dažas vietas un šo vietu iemītnieki, ko s...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru