Grāmatfoto: Pelēkā un zelta sajūta

svētdiena, 2022. gada 6. februāris

Pelēkā un zelta sajūta

Šī grāmata un atsauksme ar dažu nedēļu novēlojumu. Ar pateicību citiem, kas publiski, piemēram, instagram, dalījās pārdomās par lasīto. Īpašs paldies grāmatu cilvēkiem, kas atklāti uzrakstīja, ka tieši iesākums negājis viegli, bet tālāk kļuvis uzrunājoši. Tas palīdzēja arī man tikt pāri pauzei un pieķerties grāmatai atkārtoti, un patiesi secināt, jā, tur ir daudz sajūtu, atziņu, valodas skaistuma. Mani savaldzināja grāmatas otrās puses stāsti. Un ļoti prieks, ka Latvijā top izdota jauna, kvalitatīva literatūra.

Kristas Annas Belševicas stāstu krājums "Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām" ir brīnišķīgi ilustrēta grāmata, ļoti skaistā ievākojumā, burvīgs mākslinieces Alises Krajevičas ieguldītais darbs. Grāmatā iekļauti septiņi stāsti, kas cits caur citu atklāj iekšējo, nojaušamo jūtu pasauli, radošo cilvēku pārdzīvojumus. Arī nosaukums ir domāts kā intuitīva, dvēseliska sajūta. Un man personiski pelēkā un zelta krāsa ļoti mīļa, suns un zivtiņas asociējas ar ilgošanos, sirdskaidrību, smeldzi, piepešu prieku, kā prieka viļņiem nākot un pāri viļņojoties, un tāpat reizēm piepešu melanholiju, mijoties.

Stāsti kā dzīves ainas, epizodes no tā, ko var piedzīvot, pieredzēt eksistenciāli, filozofiski. Ļoti uzrunāja "Litija mēness", "Sirdspukstu trajektorijas", "Kafija jūsu krūzē ir atdzisusi", tajos cilvēki nonāk izšķirošos dzīves momentos: jauns mākslinieks tālākās dzīves meklējumos, meitene pēc šķiršanās, vīrietis pēc vecvecāku aiziešanas mūžībā. "Pēdējais stāsts" interesants formas ziņā, kā spēle, rotaļa tajā, ko iespējams paveikt ar tekstu, stāsts par stāstiem.

"Mēs katrs esam tiesīgs izvēlēties, kas gribam būt, nav tādu neīsto es."
// "Litija mēness", 70.lpp.
"Miljons pelēko toņu, un nekas nav melns un nekas nav balts, viss ir daudz sarežģītāk."
// 77.lpp.
"Tas laiks beidzot ir pienācis, tu esi noguris, tik noguris, ka tev beidzot jāpaguļ. Tu vairs neesi nekas, kas ir pakļauts turpinājumam, tikai nogurusi matērija, tevi pārņem ilgas, kas skrubina no iekšpuses, pat ne sāpīgi, tikai lēni un kaitinoši."
// 83.lpp.

Savukārt autores pašas sacītais lasāms un klausāms:

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru