Amizanti trauksmaini

Divās rindkopās palūkošos divu nesen atklātu izdevumu virzienā.
Contra "Tik grūti ir būt Latvietim" un
Sonja Heisa "Rimini".

Tuvu Latvijas robežai dzīvojošā igauņu dzejnieka Contras devumu baudīju, pasmaidot ironiski satīriski par visu atainoto sadzīvisko. Vēlējos, lai būtu mazliet vairāk, jo simpātiski ievākotajā, nelielajā grāmatā dažviet vien divrindes, trīsrindes uz kopējo 123 lappušu skaitu. Taču saturs uzrunā cilvēciski un atspēko jebkuras iebildes, tulkojuma un grāmatas ievada autoram Guntaram Godiņam piebilstot "Dzeja lielākoties asociējas ar skumjām, patētiku, sentimentu, filozofiju, daudz retāk ar ironiju, asprātību, paradoksu vai vienkāršiem jokiem." Dzejanekdotes, - pie sevis reizēm nodomāju, ja trāpās homorpilnas un vienlaikus oriģinālas rindas.

"sendienās bija labi un droši
izgāji no mājas
durvīm priekšā noliki slotu
parolei nevajadzēja
lielos burtus un ciparus" (33.lpp.)

"pētījums pierādījis
ka nimbu ap galvu
lielākoties
nēsā
smēķētāji" (36.lpp.)

"piektdiena ir pietiekdiena" (97.lpp.)

Vācu autores Sonjas Heisas "Rimini", kam, jāatzīstas, esmu tikusi tikai aptuveni pusē, vēstī par vienas ģimenes vairāku paaudžu pārstāvju personiskajām attiecībām, to likstām, dažām eksistenciālām dzīves pārdomām, ar humoru paraugoties uz cilvēku sadzīviskajiem ieradumiem, tos apspēlējot no vairākiem skatupunktiem. Uzrunā tieši ar mainīgumu, mijiedarbību. Māte un tēvs - joprojām arīdzan personības, vīrietis un sieviete, ar savām vēlmēm, ieskatiem. Māsa un brālis - jau pieauguši, ar savām dibinātajām attiecībām un attieksmēm. Pavīdot psiholoģiskām noskaņām, līdzāspastāv amizantais un laikmetīgi trauksmainais.

"Ja mīlestībai pietiktu tikai ar gribasspēku, viņa mīlētu tik ļoti, ka kļūtu slavena ar savu mīlestību." (50.lpp.)

"- Kur ir problēma?
- Es nezinu. Patiesībā nekādas problēmas nav.
- Ko tad es daru nepareizi?
- Neko nedari nepareizi. Tikai, jā, tu esi pārāk jauks." (51.lpp.)

"Viņš secināja, ka jau gadiem Ellena vairs nespēja apbrīnā pacelt acis uz viņu. Bet viņš to tik ļoti vēlējās. Reiz viņš pat bija sevi pārvarējis un viņai pateicis: "Lūdzu, apbrīno taču mani atkal! Pasaki man, ka esmu īpašs vai seksīgs. Tikai reizi pa reizei. Varbūt reizi pāris mēnešos." (77.lpp.)