trešdiena, 2018. gada 8. augusts
Kāds pēclietus piektdienas vakars
Lietus savā ziņā asociējas ar grāmatām.
Nodošanos iekštelpu pasākumam - lasīšanai.
Dažkārt arī ārtelpā.
Taču kopumā, lietus - brīži, kad piestāt, pieturēt skrējienu, mazliet "Stop", un tad tā mierīgi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jaunāka ziņa
Vecāka ziņa
Sākumlapa
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Visintīmākā – brīvība
"Krīt apmetums kā šaubas sieviete taustās pēc gaismas slēdža (sevī)" // 8.lpp. "Nonāksim pie atklāsmes, ka sevi var izpirkt v...
Pavasara ceļi
Kurp ved šī, 2023. gada, pavasara ceļi? Pie kādām jaunām dabas vietām, ezeriem, pastaigu takām, laipām? Pie jaunatklājumiem kultūras, grāmat...
Aiz loga un iekšā pierimums
"piecas dienas nedēļā mēs ceļamies piecos, dzeram kafiju un ienirstam tumšzilā rītā kāpjam auto, lai dotos uz pilsētu blāvi austošas ai...
Būšana ceļā
Ceļš kā dzīve. Un dzīve kā ceļš. Izvēlētie ceļi, kas var būt mainīgi un reizēm jo īpaši dzīves gaitā, atšķirīgos posmos, jaunībā, brieduma g...
Dāvināt stāstu veltes
Aizmirstības mežs, Neeksistējošā sala, Aizdeviņkalne , Parfīma meistari, Nerunīgie – tās ir tikai dažas vietas un šo vietu iemītnieki, ko s...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru