Brauciens, pastaiga un grāmata

Braucienos, kas kādreiz ir bijuši, kuros nav paņemta līdzi grāmata, lai mazāk somas jānes un rokas brīvākas, tomēr kaut kas ir pietrūcis. Tāpēc secinājums izdarīts. Ir vajadzīga grāmata līdzi, bez tās brauciena ceļavējš nav tas, noskaņojums nav tik iedvesmas pilns. Grāmata dod iespēju izvēlēties kādā brīdī vienkārši ieiet intīmākā pasaulē, neizkliedēties tik ļoti uz ārējiem faktoriem. Un tas ir nepieciešams. Jo vienmēr ir fons. Bet grāmatā esam viens pret vienu. Lasītājs un grāmata.

Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks" ir sirsnīgs stāsts par pilsētas dzīvi un lauku dzīvi, ģimenes dzīvi un apkārtējās sabiedrības atstātajiem nospiedumiem uz bērnu un pieaugušajiem. Par to, cik ļoti var piešķirt citu vērtību norisēm, kurām veltīts vairāk laika, domu, izdomas. Un arī par to, ka ikvienā ģimenē var būt savas krīzes, strīdi, aiziešanas un atkalatnākšanas, vai arī pavisam aiziešanas, ar kurām pakāpeniski, ar laiku, rast iespēju sadzīvot.

Un dienas bija pilnas iespaidu.
Saule, lauki, lietus, krusa, atkal saule.
Tomāti, gurķi no siltumnīcas.
Tāds kā vairāk iekšējs miers.